Ūdens ietekme uz pamatu konstrukcijām

Katrā Latvijas reģionā ir atšķirīgi augsnes tipi. Tos raksturo dažāds mineraloģiskais un granulometriskais sastāvs, kas nosaka atšķirīgus parametrus, piemēram, augsnes caurlaidību, porainību, ūdens daudzuma saturu augsnē u.c. Izvēloties hidroizolācijas risinājumu, jāņem vērā augsnes tips un jāievēro arī konkrētajā reģionā esošais gruntsūdeņu līmenis, ūdenstilpnes tuvums un nokrišņu blīvums. Atbilstoši ūdens caurlaidības līmenim un augsnes ūdeņu ietekmei uz pamatu konstrukcijām augsnes iedala vairākās grupās.

Bezspiediena augsnes mitrums (1. zīmējums)

Šajā gadījumā ūdens neuzkrājas augsnē. Ūdens esamības galvenais iemesls ir kapilārais mitrums. Ūdens netraucēti virzās caur augsnes kārtu no pamatu apakšas uz leju.

Ūdens, kas nerada hidrostatisku spiedienu uz konstrukciju (2. zīmējums)

Šajā gadījumā plāna ūdens kārta veido vāju (vai vispār neveido) hidrostatisko spiedienu uz hidroizolācijas virsmu. Augsne ir piesātināta ar ūdeni, bet augsnes struktūra sasaista visu tajā esošo ūdeni. Pie šī tipa pieder arī virsmas ar vāju ūdens caurlaidību, kurās iesūcies virsmas mitrums, bet ap pamatiem ierīkota mitrumu vadoša drenāža un aizbērums piepildīts ar drenējošu materiālu (viegla grants, smiltis).

Īslaicīga spiediena ūdens, kas uzkrājas augsnē (3. zīmējums)

Pie šī tipa pieder pamatu konstrukcijas, kuru dziļums ir mazāks par 3 m no zemes virsmas, augsne ir vairāk mitruma necaurlaidīga un drenāžas nav.

Ūdens ar spiedienu, kas rada hidrostatisko spiedienu uz konstrukciju (4. zīmējums)

Pie šī tipa pieder konstrukcijas, kuru pamatu dziļums ir mazāks nekā 3 m no zemes virsmas, bet konstrukcijas atrodas virszemes ūdeņos, kuru līmenis ir augstāks nekā pamatu apakšējā daļa.

1     Bezspiediena augsnes mitrums
2     Ūdens, kas nerada uz konstrukciju hidrostatisku spiedienu
3     Īslaicīga spiediena ūdens, kas uzkrājas augsnē
4     Ūdens ar spiedienu, kas rada hidrostatisko spiedienu uz konstrukciju